Te rewharewha Flu (influenza)

ka tere te horapa o te rewharewha ki te tangata, mā te pā ā-tinana, me ngā turuturu kei te hau takiwā. Ka uru ki tēnei:

• te pā hāngai ki te tangata e pāngia ana e te rewharewha
• te pā ki ngā mata e mau nei te huaketo rewharewha
• te maremare
• te matihe
• te kōrero.

Pāngia ai te tangata ki te rewharewha i te ‘kaupeka rewharewha’ — arā mai i te marama o Mei ki te Ōketopa i Aotearoa.

He nui ake te tūpono mate rere o ngā pākeke i ngā rā 3 ki te 5 o te mate. Ka neke atu pea i te 5 rā te tūpono mate rere i roto i ngā tamariki nohinohi.

Ka pokea tō ihu, tō korokoro me ō pūkahukahu i te huaketo rewharewha. He kino ake i ngā tohumate o te mate kuiki, mate maremare rānei.

Kā āhua 1 ki te 4 rā i muri i te pānga ki te rewharewha te pānga o ngā tohumate. Ko ngā tohumate kino rawa ka āhua 5 rā pea te roa, engari tērā pea ka eke ki te 2 ki te 3 wiki pea te maremare.

Ka ohorere te pānga o ngā tohumate, ā, ko ētahi ko te:

• kirikā, te āhua kirikā rānei
• makariri
• mamae uaua, tinana rānei
• ānini māhunga
• ihu hūpē, ihu kakati
• maremare
• he korokoro mamae
• ngau o te puku, te ruaki, te korere (tikotiko) rānei.

Ngā tūmomo mate ōrite ngā tohumate

He ōrite pea ngā tohumate rewharewha ki ō ētahi atu mate, pēnei i te KOWHEORI-19, te meningococcal rānei. Ina whakapae koe kei te pāngia tētahi o tō whānau e te mate meningococcal, me wawe te haere ki te tākuta.

• Te KOWHEORI-19
• Te mate meningococcal

Ka tino taumahatia pea ētahi i te mate rewharewha. Ka tūpono mai pea ētahi mate āpiti tārū, pēnei i ngā pokenga ki te poho, ki te pakohu ihu rānei.

Mēnā he tino tārū te pānga, ka noho pea te tangata ki te hōhipera. He āhua 500 te hunga ka mate i te rewharewha i ia tau.

Ko ngā tāngata e nui ake ana te mōrearea o te pānga ki ngā mate āpiti i te rewharewha ko:

• ngā tāngata hapū me te hunga kātahi anō ka whakawhānau
• ngā tāngata e pāngia tonu nei e tētahi āhuatanga hauora moroki — pēnei i te huangō, te mate huka, te mate pukupuku, tētahi mate manawa, pūkahukahu rānei, me ngā mate ka pā ki te pūnaha ioio, awhikiri rānei
• ngā tāngata tino pukunati
• te Māori me ngā iwi o Te Moana-nui-a-Kiwa, 55 tau, neke atu rānei
• ngā tāngata e 65 tau, neke atu rānei
• ngā pēpi me ngā tamariki, inārā ngā mea i raro iho i te 5 tau
• nga tāngata e taumahatia ana e te mate hinengaro, ngā take waranga rānei.

Me rapu tohutohu rongoā wawe, ina pāngia koe, tō whānau rānei e te:

• kirikā teitei e kore e heke, inarā mēnā kei te hapū koe
• haukōeoeo, kei te tūngāwiri rānei
• kōpukupuku
• hēmanawa, mamae rānei te poho
• ngutu, kiri, matimati porouri
• ānini tārū, kakī kōpā
• kore e rata ki ngā tūrama muramura
• mate hukihuki
• tohu o te tauraki, pēnei i te takaānini i te wā e tū ana
• uaua ki te mimi.

Mēnā kua pōturi haere tētahi tangata e tiakina ana e koe, kua ngū haere, kua rangirua rānei, me tere te waea atu ki tō kaiwhakarato hauora.

Me whakamōhio tō kaiwhakarato hauora mēnā kua pai haere, kua kino haere rānei koe, tō whānau rānei.

Me rapu āwhina ā-rongoā koe mēnā ka pā tētahi o ēnei ki tō pēpi, tamaiti rānei:

• kua kirikā, ā, kei raro i te 3 marama te pakeke
• kua kore e kai, e inu rānei — kaua e uruhi i a rātou
• he hā tere, he hā haunene rānei, e ngāngā ana, e ngengeri ana rānei
• e kuhu whakaroto ana te wāhanga i raro i ngā rara, kāore i te tīwhera i te wā e whakahā ana
• he tino kōmā te āhua
• he tunewha, he uaua te whakaoho
• he pukukino, hei tauira, kāore i te pīrangitia kia awhiawhihia ia
• he wana-ore, kāore e taea te neke
• he maroke te kope, kāore he roimata rānei i te wā e tangi ana — kua tauraki pea
• he tohu o ētahi atu mate tārū, pēnei i te kiriuhi uakakā
• kua kōpuku.

Kāore ngā kaiwhakarato hauora e whakamātautau i te tangata mō te rewharewha. Engari ka tautohu kē i ō tohumate.

Ka tirohia pea tō tinana e te kaiwhakarato hauora, ka tirohia rānei ngā tohumate o te rewharewha. Ka tono whakamātautau pea, ki te tiro mehemea he mate rerekē mēnā he tino tārū ō tohumate.

Ki te pāngia koe e te rewharewha, he mea nui tonu kia kaua koe e haere ki te mahi, te kura rānei mehemea kei te māuiui koe.